2015. gada rudenī sociālos tīklus pāršalca stāsts par kādu sirmu kundzīti, kura Liepājas šosejas malā netālu no Brocēniem pat lietū un salā tirgo pašadītas zeķītes. Pagājis pusotrs gads, bet nekas nav mainījies. Sirmmāmiņa joprojām šosejas malā janvāra salā un asā vējā pārdod tiešām izcilas kvalitātes vilnas zeķu pārus.

Zeķu tante, satinusies vairākos mēteļos un uz maza koka soliņa priekšā izkārtojusi pašas adītu vilnas zeķu pārus, kā vientuļa siena gubiņa sēž Liepājas šosejas malā, sniegotu lauku un meža ieskauta.

Sākumā pat nepamanām un aiztraucamies garām kā lielākā daļa steidzīgo šoferu.

Redzot, ka griežamies atpakaļ, piestājam un dodamies viņas virzienā, zeķu adītāja atplaukst sirsnīgā smaidā – neesot jau tik daudz to pircēju, lielākā daļa traucas garām. Noskaidrojam, ka adītāju sauc Ārija un viņai jau 82 gadi.

“Īsta vilna, nav tādas kā veikalā – ka uzvelk kājās, bet siltuma nekāda,” savu preci paslavēt var adītāja.

 

Viņa smejoties atstāsta atgadījumu, kā reiz izgājis kādam tuviniekam, kurš saposies veikala vilnas zeķēs.

“Stāsta man: Dievs kungs, skatos uz saviem pirkstiem un domāju – kas man spalvas sākušas augt? Viss melns. Labi, ka neaizbraucu tāds pie daktera – domātu, kas es lops, nemazgājos. Tās veikala zeķes jau ir krāsotas.

Bet šīs ir īsta manta,” tā Ārija. Par savām zeķītēm viņa var galvot – sildīs pat lielākajā aukstumā un kājas nekrāsos. Pārītis maksā 10 eiro. Nopelnīto naudiņu Ārija rūpīgi krāj – viņa sapņo reiz sakrāt tik daudz, lai aizbrauktu pie Rīgas ārstiem acu gaišumu atgūt.

“Krāju naudiņu dakterim – man ar acīm ļoti švaki. Tagad jau tās ārstniecības iestādes ir diezgan, ticu, ka man var palīdzēt.

Jā, ir jau tie “Stradiņi” par velti, bet nu jāvēršas jau ir tur, kur par maksu, tur vismaz būs drošs, ka ir labi,” par savu sapni stāsta Ārija.

Līdz tā īstenošanai vēl jākrāj un jākrāj – nemaz tik nadzīgi uz pirkšanu ļaudis neesot. Lielā Liepājas šoseja, visi traucas garām, reti kurš pamana vientuļo kundzīti ceļa maliņā.

“Pašvaki jau tagad pērk. Bet es te sēžu, ja daudzmaz tā veselība un daudzmaz tas laiks. Pa mēnesi kādi pieci pāri nopērk varbūt. Nekāda lielā pirkšana jau nav. Bet tomēr naudiņa.

Neko sarežģītu jau neadu – vien zeķītes noadīt sanāk. Bet kamēr vien veselība atļauj un kāda acu gaisma vēl ir, adīšu,” tā Ārijas kundze.

Uz mūsu jautājumu, vai drīkst uzņemt pāris bildes un pastāstīt stāstu Skaties.lv lasītājiem, Ārija reaģē ar neviltotu prieku – lai droši publicējam, mazums, kāds pircējs nāk klāt. Katrs pārdotais pārītis esot zelta vērtē, jo tuvina Āriju sapnim par redzes atgūšanu.

“Jūs tikai neaizmirstiet savas iegādātās zeķītes,” nopozējusi bildītēm, mums atgādina Ārija. Kamēr rosāmies, ceļmalā piestāj arī kāda “fūre” un pēc silta zeķīšu pāra ierodas arī šoferītis.

Ārija atplaukst smaidā: divi pārīši dienā – īsta laime!

Viņa adīs vēl, ar katru pārdotu pārīti tuvojoties savam sapnim.

Arī tu vari palīdzēt Ārijas kundzei atgūt acu gaišumu! Ja brauc pa šoseju Liepājas virzienā, paveries apkārt īsi pirms Brocēniem. Tur lietū vai salā, vējā vai putenī sēž Ārijas kundze, pie kuras par nieka 10 eiro iegādājamas vissiltākās un ar vislielāko mīlestību adītas vilnas zeķītes, kuru iegāde tuvinās 82 gadus veco adītāju viņas sapnim.

Avots: Skaties.lv

Atstāj komentāru