“Nevajag deleģēt. Es gribu modināt mūsējos idiotus būt atbildīgiem par zemi, kurā dzīvojam nevis aizliegt apbedīt suņus zem ābeles un smēķēt uz balkona.”
“Vai jūs ticat šim politiķu sašutumam? Es tam neticu nevienu gramu. Kā var būt visu laiku rosoties, strādājot vienotā vidē ar pat nemainītiem likumiem.. Tā ir vienkārši.. Tā ir mafija! Mēs jau to zinām no deviņdesmitajiem gadiem. Mēs varējām kliegt un kliegt. Mafija un klani, un savstarpējās intereses, korporatīvās saites, vecie čekas tīkli – kas no tā? Mēs te varam caurus vakarus runāt un runāt. Ja cilvēkam nav vērtību sistēmā viņa gods un reputācija, tas neko nenozīmē, ka mēs par kādu pasmejamies. Jā, man ir tāda bezizejas sajūta tāpēc diez gan liela.”
“Lielākā daļa sabiedrības Latvijā ir manipulējams pūlis, un tas uzņem apgriezienus ļoti straujā veidā, kam saknes meklējamas lielajā politikā”, raidījumā “Viens pret vienu” stāsta rakstniece Gundega Repše.
“Meli kļuvuši par absolūtu Latvijas ikdienu, un atšķirībā, piemēram, no ASV un Islandes, Latvijā melos pieķerts politiķis pat nav atvainojies. Meli mūsu sabiedrībā nekad nav tikuši nicināti (..),” sprieda rakstniece, norādot, ka Latvijā nav riebuma pret meliem, un “mahinatori”, intrigu vērpēji un “shēmotāji” Latvijā tiek cienīti.
Viņasprāt, no katra paša ir atkarīgs tas, cik lielā mērā viņš vēlas būt godprātīgs. “Ir modināms katrs indivīds pats. Lai parevidē savas galvas un atbild sev uz jautājumu, kāpēc viņš ir piedzimis, vai viņam ir kāda ticība vai apjausma par to, kas šajā dzīvē ir jāizdara un kāpēc tā vispār ir dota. Varbūt, ka viss nav nauda un vara. Varbūt, ka vēl kaut kas ir, jo, man tā liekas tiešām ir šizofrēnija, ka mēs gatavosimies atkal dziesmu svētkiem, brīnišķīgi akumulēsim spēku, daili, visu ko un otrā dienā nodosim atkal savu tuvāko, iespļausim viņam dvēselē. Tas arī nekas neskaitīsies, jo kaut kas skaitās tikai tad, ja tu otram nozodz naudu.”
Pilnu raidījumu var noskatīties ŠEIT
Atstāj komentāru