Raksti

Maratonists Dins Vecāns labdarības vārdā veic 28 maratonus 28 dienās 28 pilsētās.

Maratonists Dins Vecāns 28 Eiropas pilsētās 1200 labdarības kilometrus veltīs Dakteru Klaunu pozitīvajam darbam un aicinās ikvienu iedzīvotāju ziedot līdzekļus pozitīvu emociju radīšanai bērniem ķīmijterapijas procedūru laikā. Akcija “28 maratoni 28 pilsētās 28 dienās” aizsākās 13.maijā Rīgā – Ghetto Games astotās sezonas atklāšanas pasākumā. Arī Tev ir iespēja atbalstīt bērnus, kuri ārstējas onkoloģijas nodaļā, Dina 28 maratonus un mūsu darbu!

Maratonists Dins Vecāns 28 Eiropas pilsētās 1200 labdarības kilometrus veltīs Dakteru Klaunu pozitīvajam darbam un aicinās ikvienu iedzīvotāju ziedot līdzekļus pozitīvu emociju radīšanai bērniem ķīmijterapijas procedūru laikā. Akcija “28 maratoni 28 pilsētās 28 dienās” aizsākās 13.maijā Rīgā – Ghetto Games astotās sezonas atklāšanas pasākumā. Arī Tev ir iespēja atbalstīt bērnus, kuri ārstējas onkoloģijas nodaļā, Dina 28 maratonus un mūsu darbu!

© Nauris Brunins

Dins, kopā ar „Ghetto Games” vāc līdzekļus projektam „Dr. Klauns”, kurš  gādā par veselīgas un draudzīgas vides veidošanu bērniem ārstniecības iestādēs. Ziedojumi tiek vākti  tieši uz tiem mazajiem pacientiem, kuriem priekšā īpaši sāpīgas un nepatīkamas ārstēšanās procedūras.

Aluksnes novadā dzimušais Dins Vecāns četru gadu laikā ir kļuvis par visai pieredzējušu un atzinības cienīgu maratonskrējēju. Apbruņojies ar fizisko spēku un, kā pats atzīst, skrējējam tik ļoti nepieciešamo spītību, Dins, kopā ar „Ghetto” komandu šobrīd īsteno patiesi episku, Eiropas mēroga maraton-akciju, atzīst, ka ir noguris, taču spārno akcijas cēlais mērķis. Šobrīd Dins kopā ar Ghetto TV komandu ir ceļā no Romas uz Lisabonu.

Akcija, ko Dins nodēvējis par „28-28-28” ietver 28 dienas, 28 maratonus un 28 pilsētas. Sportists plāno katru dienu, visai netipiskos apstākļos – uz skrejceliņa, noskriet 42 kilometrus garu distanci. „Izvietot skriešanas staciju plānojam pilsētu vietās, kur ir vislielākās cilvēku plūsmas, piemēram, stacijās. Mans skrējiens uz skrejceliņa simbolizēs vēža slimnieka cīņu – it kā stāvēšana uz vietas, bet tajā pašā laikā sadzīvošana ar citiem nepamanāmu nogurumu un spēku izsīkumu. Blakus man būs izvietots arī tukšs skrejceliņš, kur skrējienam varēs pievienoties jebkurš garāmgājējs – tādējādi vēlos vairot cilvēkos apziņu, ka par savu veselību ir jārūpējas laicīgi un adekvāti.

Organizē un atbalstu sniedz Ghetto Games

Noorganizēt šādu akciju vienam pa spēkam nebūs. Dins atzīst, ka palīdzību viņš ieguvis nejauši – caur pazīšanos darbā: „Paziņa, kuram darbā izstāstīju par savu ideju, nodeva šo visu tālāk Raimondam Elbakjanam. Viņam šī doma acumirklī iepatikās un viņš man teica – taisām šo visu kopā! Šobrīd pie šī visa strādā daudzi no „Ghetto” komandas.”

„Esmu arhitekts. Ikdienā nodarbojos ar projektēšanu un interjeru veidošanu. Studijas pabeidzu pagājušajā gadā, taču strādāju šajā sfērā jau kopš 18 gadu vecuma,” par sevi stāsta Dins. Viņa dzīve tik tiešām paiet skriešanā, taču ne jau iedzenot darba uzdevumus, vai cenšoties iekļauties projektu termiņos. Dins ir maratonskrējējs un aiz viņa muguras nu jau ir gana daudz kilometru gan tuvākās, gan tālākās, gan arī pavisam eksotiskās zemēs.

Skriet iedvesmo vecie ļaudis

Iedvesma sportiskam dzīvesveidam radusies patiesi negaidīti – laikā, kad puisis dzīvojis ārzemēs. „Skriešana manā dzīvē parādījās vien pirms četriem gadiem. Tas viss sākās, kad biju Erasmus students Dānijā. Tur mani visvairāk uzrunāja opīši un omītes, kas nodarbojas ar skriešanu! Viņi savos rīta skrējienos ceļ roku un sveicinās ar visiem, kuri pa ceļam. Man tas likās ļoti piemīlīgi un forši – nolēmu pievienoties,” ar smaidu atceras Dins, „Skolas laikos gan bija pretēji. Arī man, kā visiem citiem, kross nepatika!”

„Skrienot tu sevi iepazīsti”

Taču līmenis, kurā šobrīd skrien Dins nav pat salīdzināms ar veselīgiem rīta skrējieniem dienas mundrumam. Iespaidīgākais sportista veikums līdz šim ir bijis 70 kilometrus garš ultramaratons. „Mana skriešanas pieredze patiesībā nebūt nav liela, taču jau pašā sākumā, treniņos radās tādi kā mazie sapnīši, mērķi pēc kuriem tiekties. Attiecīgi, noskrienot pus-maratonu, saprotu, ka es to varu un rodas ideja skriet maratonu – tas viss ir sevis iepazīšana,” izsakās Dins. Pirmo reizi maratonu viņš skrējis jau pirmajā treniņu gadā, Valmierā, savukārt, jau minētais ultramaratons noskriets Cūgšpicē, Vācijā, 3000 metru augstumā. „Elpot ir grūtāk, bet ar laiku pierod. Ausis gan krīt ciet,” par piedzīvoto stāsta Dins.

„Skrien pēc sava plāna nevis dzenies pakaļ kenijiešiem!”

Skrējējs atklāj, ka maratona sākumā, labākais moments seko tieši pēc starta – brīdis, kad viss pūlis uzsāk garo distanci un cilvēki uz priekšu nes viens otru. „Šajā brīdī ir viegli novirzīties no sava plāna, taču maratonā tas viss atspēlēsies. Sprintā, uz tām 20 sekundēm, protams, var izlikt sevi visu, taču maratonā sasteigtu sākumu pavisam noteikti nāksies uzjust ap 25 kilometru – ķermenis saka „nē”, ir ļoti grūti, gribās sākt iet, vai negribas vispār neko,” pēc pieredzes saka skrējējs. Dins gan zina teikt, ka tas viss ir vien skrējēja galvā. Apzinoties to un neļaujoties vājuma mirkļiem, ir iespējams iekustināt ķermeņa patieso potenciālu. „Svarīgi ir pārzināt sevi, savu sagatavotību un skriet pēc sava plāna. Nevajag par varām censties noķert Kenijas skrējējus, jo tas mēdz būt visnotaļ nereāli,” smejas sportists.

Skrējējam jābūt spītīgam

Tas gan nenozīmē, ka skrējēju garajā distancē nevar pārsteigt kādi citi nepatīkami traucēkļi, piemēram, krampis kājā ar kuru tad var nākties samierināties vairāku kilometru garumā: „Man šādi gadījās skrienot Siguldā. Distancē bija daudz kalnu un leju, kā dēļ 28 kilometrā man kāju sarāva krampī un situācija nemainījās līdz pat beigām – 70 kilometram. Tas bija baigais kosmoss!”

Dins gan paskaidro, ka pret šādām akūtām sāpēm sportisti, skrējiena laikā parasti lieto speciālas sāls tabletes, taču pilnībā krampju iespējamību tās neizslēdz. „Ja kāju sarauj krampī – skrien ar krampi! Galvenā skrējēja īpašība ir spītīgums. Ir jāspēj sevi pārvarēt,” secina garo distanču skrējējs.

Uzzinot par Dina treniņu grafiku, spītība, šķiet, lieti noder arī viņa ikdienā. Ja kādam šķiet, ka automašīnas atstāšana mājās un gājiens uz darbu ar kājām pirmdienā ir iemesls padižoties ar aktīvāku dzīvesveidu, tad Dina gadījumā, reti kura darba diena tiek pavadīta bez 15 kilometru skrējiena. „Pirmkārt jau svarīgs ir uzturs. Pēc pārtikas nepanesamības testa no sava uztura pilnībā izslēdzu auzu pārslas. Tas gan nenozīmē, ka citiem šāds gājiens būtu jāapsver – tas ir katram individuāli. Trenējos es piecas reizes nedēļā, pirmdienas un piektdienas ir brīvdienas, savukārt, nedēļas nogalēs ir intensīvais posms – dienā noskrienu no 25 līdz 30 kilometrus. Kopā, ar iesildīšanos un citām lietām šāds treniņš aizņem ap četrām stundām.”

Savdabīgs ir arī Dina gulēšanas režīms – viņš guļ sešas stundas un bieži vien mostas pat četros no rīta. „Pamostos un braucu uz darbu. Visproduktīvākais dienas posms man ir tieši no sešiem līdz desmitiem rītā,” teic sportists.

 Dina simboliskais atbalsta skrējiens sākās Rīgā 13.maijā un, caurvijoties visām Eiropas Savienības valstīm, noslēgsies 9.jūnijā, Tallinā.

Avots: bobo.me

Atstāj komentāru