Cietums nav pirmā vieta, kas nāk prātā saistībā ar komiskām situācijām, bet, iespējams, būsi pārsteigts.
Kāds Reddit portāla lietotājs uzdeva jautājumu lietotājiem, kas bijuši ieslodzīti – Kas bija smieklīgākais atgadījums esot cietumā?
Dažas labākās atbildes
Tā tas arī palika noslēpums…
Bija viens jauniņais, kuru ievietoja mūsu blokā un viņš praktiski nekad nepameta savu gultu, izņemot ēdienreizes vai apmeklējot tualeti, dušu. Viņš vienkārši gulēja un lasīja, reizēm risināja krustvārdu mīklas vai ko tamlīdzīgu. Un bija otrs džeks, kuru sauca par Vilku. Viņš sevi bija pasludinājis par mūsu bloka vadoni.
Vienā dienā, pusdienlaikā Vilks sāka runāt, ka klusais zēns esot dēļ kaut kāda seksuāla rakstura nozieguma un sāka viņu apvainot, prasīja par ko viņš sēž, lika parādīt papīrus (tiesas spriedumu). Jauniņais viņu vienkārši ignorēja vairākas stundas, it kā Vilks nemaz tur nebūtu. Es biju pārsteigts, jo Vilks bija diez gan biedējošs un ļoti uzstājīgs.
Lai vai kā, vēlāk tajā dienā Vilks turpināja savu aizvainojošo uzvedību – ēdot apelsīnu, meta ar miziņām jauniņajam. Klusais zēns turpināja pāris minūtes klusi gulšņāt, ignorējot viņu. Tad viņš lēnām nolaida savu grāmatu, piecēlās sēdus, mazliet izstaipījās un piecēlās. Viss izskatījās tieši tāpat kā parasti, it kā nekas nebūtu un viņš vienkārši grasītos iet uz tualeti. Jauniņais sāk iet uz kāpņu pusi, vienmuļi paskatās uz labo pusi un paķer Vilku aiz krekla. Viņš piegrūda Vilku pret margām, uzgrūdās ar savu augumu pret viņu un kaut ko iečukstēja ausīs. Vilks izskatījās ļoti nobijies un jauniņais viņu atlaida. Klusais zēns atkāpās divus soļus un pacēla roku rokasspiedienam. Vilks paskatījās uz viņu un ar piesardzību paspieda jauniņajam roku.
Klusais zēns devās atpakaļ uz savu gultu turpināt lasīt grāmatu, bet Vilks atteicās par notikušo runāt, bet viens bija redzams – viņš vairs neuzvedās tik bravūrīgi ikdienā. Pāris dienas vēlāk jauniņo pārveda uz citu bloku un tā arī neviens neuzzināja, par ko viņš sēž.
Veids kā iegūt statusu?
Mani apturēja par braukšanu virs atļautā ātruma un aizturēja un vēlāk apcietināja, jo nebiju gada laikā samaksājis sodu. Nebija naudas un nebija neviens, kam piezvanīt, lai aizņemtos. Laikam tiesnesis bija sliktā omā.
Bet tā bija mazākā problēma, jo es jau biju cietumā trīs dienas pirms vispār satiku tiesnesi. Bija notikusi ļoti apjomīga narkotiku apkarošanas operācija un es biju vienīgais baltais visā vecās skolas cietumā.
Pienāk pirmdienas rīts un es stāvu pretī tiesnesim. Izstāstu visu situāciju un viņš man saka, ka es sēdīšos cietumā, kur viena diena skaitīsies kā 12$ no soda naudas un izcietīšu sodu, kamēr sods būs nomaksāts… Sods bija vairāk kā 1000$ dotajā mirklī un es neapmaksāju, jo pastā bija aizkavējusies vēstule. Dzīve, ne?
Tiesnesis laikam gribēja parādīt labus rezultātus ar narkodīleriem, tāpēc iedeva arī man tik daudz, vismaz tāda ir mana teorija.
Tātad, es dodos uz cietumu izciest savu sodu. Pārāk lepns, lai prasītu kādam naudu. Pirmais normālais miegs trīs dienu laikā. Pirmā reize cietumā. Pamostos no tā, ka kameras biedrs saka, ka man jāceļas uz ierindu, savādāk būs nepatikšanas.
Ēdiens? Izklausās lieliski! Cietuma ēdiens mani nebiedēja, esmu dienējis armijā. Vēders tā kurkst, ka knapi izvelkos no kameras. Knapi dzīvs. Paņemu trauku un dodos pie džeka, kas izsniedz ēdienu un viņš man saka, ka jāiet stāvēt rindā.
Esmu apjucis. Paņemu ēdienu no viņa rokām un uzlieku, uzlieku uz savas paplātes un dodos pie galda. Es paceļu acis un pamanu, ka visi sargi un ieslodzītie skatās uz mani it kā nespētu noticēt tam, ko redz. Daļa no viņiem izbolījuši acis un iepletuši mutes. Bet neviena acu skatiens nesastopas ar manu. Kad paskatos uz viņiem, tie nemanāmi novēršas.
Sargi novērsās un pārējie turpināja doties pēc brokastīm. Tajā mirklī es sapratu, ka pēc ēdiena bija rinda un es tai pielīdu priekšā.
Visi no manis izvairījās it kā es būtu skarbākais vecis visā cietumā, lai gan realitātē vienīgais likums, ko jebkad ar nodomu biju pārkāpis, ir zālītes lietošana un neliela ātruma pārsniegšana.
Interesanti raksturi.
Man nācās pavadīt gadu piespiedu ārstēšanas centrā. Tas nebija nekas traks un kā jau trakonamā, mums bieži ieveda tādus, kas īsti neiederējās citās vietās.
Jocīgākais cilvēks tur bija ar iesauku “Bateriju Cilvēks”. Cik es zinu, viņu atlaida no darba un viņš savu laiku pavadīja staigājot pa istabu ar AA bateriju, kuru viņš turējis pret sienu, dziļo elpojis ar aizvērtām acīm un dūcis.
Viņš ticēja, ka tādā veidā attīrot māju no ļaunajiem gariem. Es tā arī neuzzināju ko viņš darīja ar tām baterijām – vai visu gadu tā bija viena un tā pati? Vai viņas piepildās un tad jāmaina? Interesanti..
Nav nekā svarīgāka kā turēt pašbrūvēto noslēpumā..
Kad rūgstošais alkohols, kas bija sabāzts aiz ledusskapja eksplodēja un viss cietuma spārns oda pēc apelsīniem. Brīnumainā kārtā mēs netikām pieķerti.
Pirmkārt, vajag cītīgi izmazgāt trauku ar mazgājamajiem līdzekļiem. Mums tie bija pieejami, jo ieslodzītie mazgāja savas kameras paši.
Piepildi to trauku ar apelsīniem, cukuru un maizi, cieši noslēdz un ļauj rūgt. Ik pa laikam vajag pavērt vaļā, lai nolaistu spiedienu, savādāk piepūtīsies. Varbūt piemet mazliet maizi, cukuru un sāc lielo gaidīšanu.
Tev arī ik pa laikam vajadzētu mainīt atrašanās vietu, jo sargiem patīk taisīt nejaušas pārbaudes. It īpaši, kad kāds kaut ko salaidis dēlī.
Izņemot, kad ir notikusi liela nelaime, tie parasti meklē kontrabandu un nepārmeklē visu spārnu. Beigās Tu dabū apelsīnu vīna dzērienu “Cietuma Pruno“, ar augstu alkohola saturu. Savu uzdevumu dzēriens pilda.
Lai nu kā, kāds aizmirsa nolaist spiedienu un tas trauks aiz ledusskapja bija visu nakti, tāpēc tas maita uzsprāga.
Sekunžu laikā visi sāka ārprātā tīrīt, ar ķimikālijām kaisīt visu, lai smaka neizplatītos. Par laimi, visu izdevās satīrīt pirms kārtējās rīta pārbaudes un mūsu pašbrūvējumi netika apdraudēti.
Šis noteikti nav labākais veids kā flirtēt…
Sieviešu cietuma trakonama sektorā kaut kādu iemeslu dēļ pārējiem bija uzdevums strādāt pašnāvību prevencijas darbā.
Īsāk sakot, cilvēki tik bieži sev mēdza darīt galu, ka ieslodzītā darbs bija sēdēt visu dienu blakus un, ja kāds centās sev padarīt galu, ziņot par to sargiem.
Tātad es dabūju sev šo darbu – skatīties pa kamerām. Viena jauna meitene divas stundas kliedza “lūdzu izlaidiet mani ārā, es gribu tikai apelsīnu sulu!”
Viņa izskatījās uz 18 gadiem un nobijusies. Lai nu kā, viņa sāk raudāt un izskatās tiešām bēdīga. Sargi nolemj, ka iedos viņai to sulu, lai nomierinās.
Sargs grasījās pieiet pie durvīm, iedot viņai sulu un aiztaisīt durvis. Bet, līdz ko sargs atvēra durvis, ieslodzītā izskrēja pa durvīm, iepliķēja sarga pēcpusi un nobļāvās “Bazoonga!” un sāka twerkot.
Sargs tur vienkārši šokā brīdi stāvēja un noteica “Kas pie velna?!”. Uzlika roku dzelžus un ierosināja disciplinārsodu par pēcpuses iepļaukāšanu.
Avots: Unilad
Atstāj komentāru